11 Dec

2023.gada decembra sākumā LBSF saņēma šādu vēstuli no kāda anonīma sūtītāja. Publicējam viedokļa autora rakstīto.

Jā, tieši šāds jautājums mani nepamet pēdējā mēneša laikā. Kāpēc? Laikam atbilde ir skaidra – “norakt” Latvijas augstu sasniegumu sportu. Nē dalībai pasaules un Eiropas čempionātos, nē medaļām, un protams, nekādā gadījumā Olimpiskās spēles Latvijā - sargi mūs visus Dievs no pieciem apļiem! Nu ko, pirmie panākumi ir sasniegti. Apsveicu! Latvijas vārds Olimpiskajā kartē netiks atzīmēts. Apbrīnoju, cik viegli masu medijiem izdevās radīt negatīvu tēlu un īsā laika periodā sasniegt nospraustos mērķus. Speciālisti bija visi - gan tie, kuri raksta par ziemas sporta veidiem, gan tie, kuri parasti apcer tikai oranžās bumbas pasākumus vai raksta “daiļliteratūru” gan par kurtizāņu apakšveļu, gan Raini. Āži par dārzniekiem.

Un vēl jauna tendence, bet varbūt vienīgais jaunais, perspektīvais un prioritārais sporta veids Latvijā – burbuļu pūšanas sacensības. Izglītības un zinātnes ministrija sāka ar izmaksām no 58 kāpostu laukiem, daži pacēla likmes uz 200, bet vairāksolīšana beidzās pat ar 300 kāpostu laukiem, lasi, miljoniem. Bet, projekts ir realizēts, un nu jau vienalga, kurš bija pasūtītājs. Miris un pagalam, nekustināt! Žēl, ka latvieša smadzenes vienmēr ir par pelēko masu, bet nespēj sapņot. Mums nevajadzēja arī 1980.gada vasaras Olimpiskās spēles, bet igauņi ieguva sakārtotu ostu un infrastruktūru. Mums nevajadzēja metro, jo metro nav draugs, kā dziedāja tā laika slavena rokgrupa. Mums nevajag vilcienu uz Eiropu. Mums nevajag Siguldas trasi. Ko tad mums vajag? Tikai alkoholu, jo tur mēs esam līderi. Kašķus un tukšmuldēšanu, jo tie mums padodas, bet cilvēkiem, kuriem nepatīk “pelēkās masas domāšana”, atliek tikai izceļot no šīs valsts.

Atgriežoties pie Latvijas augstu sasniegumu sporta - kādreiz izveidotā sistēma garantēja sportistam un viņa trenerim finansējumu par augstiem sasniegumiem - izcīni medaļas, saņem stipendiju (atalgojumu), naudu treniņu darbam un sacensību sezonai. Federācijām bija finansējums sporta veida attīstībai. Jaunā sistēma – viss jaunatnes sportam! Izklausās pēc izcili laba saukļa, kuram visi skaļi aplaudē, un partijas var iekrāt bonusa punktus nākamajām vēlēšanām, bet tikai aizmirsa budžetā iekļaut sporta skolu treneru atalgojuma pieaugumu! Svēta lieta – bērni, kurš tad ir pret bērniem. Nepārprotiet, es arī par bērniem, bet kas tālāk? Nu trenējas Jānītis “X” sporta veidā, bet Anniņa “Y”. Valsts finansē viņu abu mācību treniņu darbu, inventāru, dalību sacensībās, maksā treneriem algu. Vecāki nemaksā neko un priecājas par savu atvašu sasniegumiem. Jaunieši aug un izaug, bet kas notiek tālāk? Sporta veidā “X”, Jānis sāk spēlēt ārvalstu klubā un katru rītu sporta ziņas sākam ar tekstu – Jānis šonakt startējot… līgā, sasniedza…, atreferējot citu valstu ziņu aģentūru relīzes. Kāds Latvijai ieguvums no tā, ka Jānis dzīvo un spēlē “Z” valstī?

Savukārt Anniņa izvēlējas sporta veidu, kurā nevar pāriet ārvalstu komandās un pārstāvēt svešas valstis. Anniņa pabeidzot vidusskolu, atdeva sporta skolai savu nolietoto inventāru, aizmirsa par sportošanu un sāka veidot savu pieaugušā cilvēka dzīvi.

Prātīgi ieguldīts valsts finansējums ārvalstu sporta attīstībā, bez jebkādas ilgtermiņa atdeves Latvijas sabiedrībai. Kad Latvijas sporta žurnālisti klātienē ir apmeklējuši bērnu un jauniešu sacensības, lai paši radītu sacensību reportāžas, nevis pārpublicētu klubu vai federāciju radīto saturu? Laikam jānospēlē kādas fanfaras…

Tagad piešķirsim finansējumu tikai balstoties uz bērnu skaitu, masveidību un Latvijas sacensībām. Mums pat nevajag starptautiskās sacensības, jo gan noorganizēt šādas sacensības Latvijā ir dārgi, gan aizbraukt uz tām ir dārgi, respektīvi, tas nav fiskāli neitrāli! Protams, katru nedēļas nogali, visa gada garumā var organizēt asarīšu un mailīšu ķeršanas čempionātus, dažādās Latvijas ūdenstilpnēs. Nezinu vai prātīgs piemērs, jo arī šeit varētu saskarties ar ārējo apdraudējumu sporta veidam, “zaļie” pamanīs, ka pēc šādu sacensību rīkošanas samazinājusies zivju populācija Latvijā un Makšķerēšanas federācijai būs jāsniedz atskaites un paskaidrojumi par ekosistēmas izjaukšanu. Bet tā būtu iespēja uzlikt kādu papildus nodoklīti, kas papildinātu valsts budžetu, līdzīgi kā taku skrējējiem - ja grib rīkot sacensības, tad jāsamaksā nodeva par meža izmīdīšanu!

Jā, arī par valsts finansējuma caurspīdīgumu, atskaitēm un tā atspoguļošanu. Vai esat pamanījuši, ka tikai sporta nozarei ir jāpublisko viss saņemtais finansējums, tā izlietojums, gada pārskati federāciju un organizāciju mājas lapās? Ne politiskajām partijām, ne kultūras nozarei, ne medijiem tas nav uzlikts par pienākumu. Arī mediji saņem valsts finansējumu, tad kāpēc es kā lasītājs vai skatītājs netieku informēts, ka konkrētais raidījums vai raksts ir tapis par valsts budžeta līdzekļiem? “Kas notiek Latvijas sportā?” tapis par valsts budžeta līdzekļiem, bet nes tikai negatīvu informāciju par sporta nozarē notiekošo. Vai tāds ir LV sabiedrības pasūtījums?

Daži interneta portāli un to virsraksti ir tikai un vienīgi ar negatīvu vai skandalozu iezīmi. Žurnālisti ar “putām uz lūpām” meklē intrigas, negācijas un kļūdas sportā. Vai tāds ir žurnālistikas uzdevums? Vecākiem izlasot šādus rakstus, atliek tikai bērnus sūtīt spēlēt datorspēles- tās tagad būšot iekļautas Kultūras ministrijas prioritāšu sarakstā, pretēji mākslas, mūzikas skolām un tautiņdeju ansamblīšiem! “Pārtrauktas karjeras, sabeigtas dzīves, pašnāvības...” Klusais sportistu slepkava – smadzeņu satricinājums” vai “Sporta laiva ir jāšūpo, tā ir jāapgāž un – jānogremdē”, “Mēs paši sev melojam...”, “Kāpēc Latvijas futbols grimst atpalicībā un kā to mainīt?” un t.t. Baisi, bet tie ir tikai daži virsraksti digitālajos medijos. Jā, arī jautājums, kāpēc maksas raksts, Jūs taču paši sakiet, ka sportam nevajag valsts finansējumu, bērnu un jauniešu sportā neētiski piesaistīt vecāku līdzfinansējumu, viss jānopelna ar reklāmām. Kāpēc Jūsu nevariet nopelnīt ar reklāmām, tik “pārpildītajā reklāmas tirgū Latvijā”? Vai šo Jūsu maksas abonementu nevarētu pielīdzināt vecāku līdzfinansējumam bērnu sportā? Retorisks jautājums, kas notiek ar sporta žurnālistiem Latvijā? Tik žultaini, tik savu nozari nemīloši, ka gatavi iznīcināt jebkuru sporta veidu, kuri Jums nemaksā vai neaicina uz ārvalstu klubiem vai ciemos uz ASV un ballītēm. Un, ja pēkšņi vairs neaicina un neapmaksā Jūsu aviobiļetes un uzturēšanos, tad Jūs par šo sportistu vairs nerakstāt?

Kādreiz bija avīze sporta interesentiem, tad žurnāls, kurš vēlāk pārtapa par interneta portālu “Sports”. Rakstīja par visiem sporta veidiem, arī par tiem, kas nemaksā, bez agresijas, bez dzeltenās žurnālistikas piesitiena, izglītojoši, ar savu saturu. Bet arī to vajadzēja nogremdēt. Kāpēc, kam traucēja šis interneta portāls?

Jā, arī par esošo interneta portālu uzbūvi - “aizskrullēties” līdz sportam - pirksti nodils! Protams, var uzspiest uz ikonas sports, bet arī tad tu nokļūsti tikai pie izredzētajiem vai pie tiem, kuri maksā!

Viela pārdomām, gariem ziemas vakariem – kurš, kāpēc un vai maksā sporta žurnālistiem? Kāpēc viņi vēlas noniecināt vai pat likvidēt sportu Latvijā? Vai viņi ir vienkārši iniciatīvas bagāti un kādam noderīgi???